Pirmais mēnesis Francijas svešumos.

Aizbraucot tālumā, kur nevienu nepazīsti, ir kā jaunas dzīves sākšana. Nav nekādas iepriekšējās saistības. Ir kaut kādi minimāli pienākumi un viss pārējais laiks ir paša rīcībā. Viss tas, kas iepriekš bijis ne tā, visi uzkrautie pienākumi ir pazuduši. No jauna dota iespēja, lai uzsāktu jaunu dienas ritmu, izvēlētos intereses, izvēlētos draugus un lai nodotos hobijiem, ko visvairāk vēlies.

Laiks rit un nevienu nesaudzē, tāpēc ik pa laikam vērtīgi palūkoties atpakaļ kādā laika periodā, kas tad ir izdarīts un vai šis rezultāts apmierina. Ļauju ielūkoties manā pirmajā mēnesī Francijā:

1. 25 treniņi ar Free Athletics un vēl plusā 20 vēdera treniņi. Reiz grāmatā “Kurš raudās pēc tavas nāves” izlasīju, kādu vērtīgu sadaļu par fizisko aktivitāti. Tur bija rakstīts, ka mūsu ķermenis ir mūsu templis. Tas liek aizdomāties. Visā dzīvē mums ir tikai viens tāds dots. Katru dienu, katru stundu tas tiek pašsajūtai izmantots. Mūsu gars būs tik apmierināts, cik apmierināti mēs fiziski jutīsimies.

2. Izlasīts “Dzimuši, lai skrietu”. Ik pa laikam der atvērt nezināmos apvāršņus. Tas liek saprast, ka zini tik daudz, cik melns aiz naga.

3. Noskrieti 93.27km. Manuprāt, skriešana ir primitīvs, bet vislabākais pārvietošanās veids, kā iepazīt apkārtni. Var lēnā garā skriet pa pilsētu, vērojot arhitektūru, iedzīvotāju māju tendences, var atvilkt sprintiņu pāri pilsētas tiltiem, izbaudīt koka tiltiņus un pastaigu celiņus pa upi. Tā kā bieži skrienu basām kājām, tad var lēnu garu tipināt pa rupji grantētiem pastaigu celiņiem, bet tai pašā laikā uzrāpties kādā paugurā vai pārlīst pāri upei pa koku, izlīst cauri sēti, ieskriet džungļu takās un pakāpties bambusā. Skriešana ir kā meditācija. Laiks, kad var pārdomāt visu, kas apkārt notiek. Tiesa gan, ar skriešanas ātrumu lepoties nevaru. Tik daudz tika fotografēts, ka 93km skrēju tieši 14 stundas un dažas sekundes, vidējo soli liekot ar 6.7 km/h ātrumu.

4. Pabūts La Baule pludmalē un stopēts uz Pointe de Dinan, Brestu. Visunikālākais, skaistākais, kas pasaulē pieejams, ir mūsu acu priekšā. Nav svarīgi vai brauc ar poršu vai autostopo, esi turīgs vai trūcīgs, bet daba ir burvība, kas ir visiem pieejama. Bieži vien redzam, kā zem kokiem izgāzti atkritumi un kā cilvēks spēlējas ar dabas likumiem, būvējot mājas piekrastē un upju krastos. Daži to sauks par nelaimi, kad applūst simtiem māju. Man gan šķiet, ka tā ir spēle ar paredzamu rezultātu. Tad, kad iemācīsies cienīt dabu, tad tādas muļķības nedarīsi. Arī man vēl tāls ceļš ejams – palikt pa nakti uz klints okeāna krastā bez telts, kad tuvojas lietus, nav pārāk gudra rīcība. Par laimi, tas paņēma tikai izmirkšanas efektu vienas nakts garumā, bet māju laikam nu gan neceltu tur, kur ir pastiprināta iespēja, ka noraus jumtu. Un tomēr, guļot pie ugunskura uz muguras, veroties skaidrās debesīs un vērojot zvaigznes, apjaut, cik daudz mums ir dots!

5. 3 kopējas vakariņas šaurā jaunu cilvēku lokā. Kursa biedri bieži vien aiziet uz ballītēm bārā. Mani alkoholiskas izklaides un skaļa vide, laikam tik ļoti nesaista, kad nevari normāli komunicēt, jo otru nedzirdi. Bieži vien te valda tādi izgājieni, ka nu tik. Apkārt ganās kāds svingeris, jaunieši bieži vien nokārtojas uz ielas, lai gan bāros pieejamas tualetes. Aizvakar, viens laikam neizturēja un laida savu šķidrumu pa 3 stāva logu, tieši pie ieejas durvīm un dzīvokļa logs vakarā ir jātur ciet, jo nāk iekšā cigarešu dūmi. C`mon! Es izvēlos palikt mājās, kaut ko lasīt un labāk būt outsider`is.

6. “The Buried Life”. Šis seriāls ir jaunatklājums. Tas ir par 4 puišiem, kas brauc apkārt pa Kanādu un ASV, piepildot savus 100 sapņus. Ik reiz piepildot savu sapni, viņi palīdz piepildīt arī kāda cita sapni, ko viņi vēlētos izdarīt pirms nomirst. Tas ir stāsts par to, kā pārkāpt robežas, uzrīkstēties un neatlaidīgi, ar entuziasmu darboties, lai sasniegtu cerēto. Labāk ir mēģināt un zaudēt, nekā nemēģināt un nožēlot. Padalīšos ar online linku: http://www.watchfree.to/watch-274a11-The-Buried-Life-tv-show-online-free-putlocker.html Vienkārši uztaisi sev gardu maltīti un smel iedvesmu!

7. Savainots celis. Nav komentāru.

8. Nedaudz iepazīts musulmanisms. Iepazīts, kā tas ir, kad cilvēks kontrolē cilvēku. Nebiju gaidījis, ka kāds man, kā svešiniekam varētu atklāt to, kā tas ir, kad tiec izslēgts no ģimenes tikai tamdēļ, ka nepielūdz Allāhu vai dari pret tēva gribu. Kā tas ir, kad no bērna kājas iepotēts, ka jāslēpj ķermenis, jo tādā veidā esi pasargāta. Cik tas grūti ir beigt valkāt burkini, jo sajūties kā ielasmeita. Cik tas var būt grūti dzīvot citādāk, pat apzinoties, ka tas citur ir normāli. Arī Danas ieteiktā filma “The Infinity” bija pārdomu pilna par to, kā tas ir dzīvot citādākā sabiedrībā un vai tas maz vajadzīgs.

9.Un, protams, mācības! Ir bijušas ļoti interesantas 68 mācību stundas. Patīkami sajusties internacionālā vidē, kur kursā tiek pārstāvētas šādas valstis: Kanāda, ASV, Ķīna, Slovākija, Lībija, Francija, Taivāna, Vācija, Indija un Brazīlija. Pasniedzēji un studenti, cenšas izskaidrot, kā un kāpēc dažādās valstīs domā citādi, kas tam visam ir pamatā, kāpēc uzņēmējdarbība vienā valstī var notikt, bet citur tā ir pilnīga izgāšanās. Kursa laikā ir studijas par to, kā kaulēties, kā vienoties, kādas stratēģijas izmantot un kā neņemt lietas personīgi. Sajusties varam profesionāli, jo lekcijas vada nozares pārstāvji. Kas zina, visus sīkumus, par to, kādi neiedomājami riski var atgadīties starptautiskā tirdzniecībā.

Lūk, tā ir aizritējis pirmais mēnesis. Ar rezultātu esmu apmierināts, bet varētu paveikt vēl krietni vairāk. It sevišķi franču valodas jautājumā... Tā kā vēl daudz, kas jāpaveic nākamajos piecos, lai atgriežoties Latvijā, spētu dot iespējami lielāku pievienoto vērtība darbībai.

#Erasmus #skrejiens #treniņi #grāmata #autostopi