Man ir gandrīz viss
- Oct 7, 2016
- 2 min read
Kā raksturot prieka sajūtu pilnu rītu? Cik vienkāršas lietas var iepriecināt? Kā vienkārši justies labi? Kas mūs motivē? Pirms lasi tālāk, lūdzu, uzliec Jauns Mēness - Man ir gandrīz viss (Spied te) Tas palīdzēs radīt noskaņu un pareizo interpretāciju.

Rīts kā jau rīts - modinātājs plkst. 6:45, lai dotos rīta skrējienā. Bet varbūt vēl nedaudz pagulēt? Man taču ir brīvs rīts, varētu atļauties paslinkot.
Vēl tikai vienu reizi... Saņemies! Ir jākustas! Es taču zinu, cik labi var justies vienkārši skrienot.
Ir vēsi. Vai iesildos? Patiesībā nē - tikai pāris minūtes, kamēr ‘’jaunās’’ tehnoloģijas noķer GPS signālu. Vai tas ir labi skriet neiesildoties? Es nezinu, bet skrējiens ir tik lēns, ka ātrā gaitā, mēdzu soļot ātrāk. Aizrit vien nepilns kilometrs un jau klāt hipodroms. Tur var novilkt apavus un neuztraukties tumsā, kur spert kāju, un iespējams patīkamākā rīta daļa var sākties. Zinu, ka pārforsēt nedrīkst. Jebkurā brīdī mans celis var noraut stopkrānu un teikt “man pietiek, tiec mājās kā gribi!”

Rīta duša, un var ķerties pie brokastīm. Ir redīsi, ir lapas, ir burkāni, tomāti, siers un pat nedaudz kūpināta gaļa. No šī taču var uztaisīt gardus rīta salātus un ja vēl klāt uzcepj olu... Mmm! Tas aizņem laiku, lai visu sagrieztu, it sevišķi bez dēlīša, bet ja uzliek fonā 1995. gada Jauns Mēness albumu “100 un 1 vēlēšanās”, tad laiks vairs netiek skaitīts.
Esmu saņēmis vēstuli no Evas. Vēstulēs otrā pusē ir zīmējums, kurā droši vien ir Toms un Ieva. Viņi ir dzīvespriecīgie vecāki, pie kuriem ir vērts aizbraukt šad un tad ciemos, lai vienkārši parunātos un pastaigātos apkārt pa Ogri. It kā sīkums, jo bērni visu laiku kaut ko zīmē, bet tai pašā laikā, cik patīkami! Fiziskas vēstules ir vislieliskākais veids, kā atgādināt, ka neesi aizmirsts. Un kad pēdējo reizi vēstuli esi rakstījis tu?

Šis ir mans lieliskais iesākums kārtējai izaugsmes pilnajai dienai.
Būtu priecīgs, ja arī tu padalītos ar to, kas tevi motivē dienas darbiem. Lai mums viss izdodas!


Comments