Kajaks un slimošana Vannes, Francijā
- Oct 31, 2016
- 3 min read
Bija piektdiena. Diena, kad pēc skolas autobusā uzzināju, ka mans kursa biedrs Guillaume dodas brīvdienās uz mājām. Pa ceļam viņam sanāk braukt cauri Vannes, kas ir mans noskatītais ceļojuma mērķis brīvdienām. Lai gan jūtos nedaudz apslimis – kņud kakls un pulsē galva, tomēr ceru, ka gan jau viss būs labi. Tiek ātri nopirkts jauns telefons (nepērciet Polijas Overmax telefonus! Tie izbeidzas 2 mēnešu laikā pat saudzīgi pret viņiem izturoties), sapirkta pārtika, sakravāta lielā soma un pat paspēju laikā uz izbraukšanu.
Pirmā nakts ir briesmīga. Francijā ir aizliegts kempingot. To drīkst darīt tikai speciālās tūristu vietās, kur par telts vietu jāmaksā vismaz 7eiro par nakti. Tāpēc, nācās piemērotu vietu, prom no cilvēku acīm un brīvu no cilvēku izkārnījumiem pameklēt visai cītīgi stundas garumā ar lukturīša palīdzību. Vieta bija lieliska lapu ieleja nelielā uzkalniņā :)) Nakts drebot, kāsējot un cenšoties iemigt. Bet vai rītdiena būs pilnīgi norakstāma un jādodas stopēt atpkaļ mājas? Mazliet šaustu sevi par to, ka vajag ieklausīties, ko organisms saka, nevis tiekties pēc jauniem piedzīvojumiem. Rīts pienāk raiti. Dziļš miegs. Tā karstā tēja pirms miega, vilnas zeķes un follija pārvalks ir devis efektu - esmu pus nakti svīdis. Rīts bija lielisks, jutos lieliski un pat vēl ir brokastis no neapēstajām vakariņām. āāāām....Lieliski!
Vannes ir izslavēta vieta ar iekļaujošo līci, kurā ir daudz mazas saliņas. Šo vietu man ir ieteikuši šoferīši no iepriekšējās stopēšanas. Tad nu jāņem kajaks un jābrauc izbaudīt kā tas ir uzkāpt uz salas, kur neviena cita nav :)) Sajūta kā mazam karalim :)) Ar 4 stundām ir krietni par maz, lai apbraukātu visu līci un uz kādas no salām ieturētu speķmaizīšu pusdienas, tomēr visas dienas kajaka īre būtu pārāk dārga (4st = 38 eiro). Par laimi tiek iedots laivas koveriņš (svārki) un pašam līdzi bija lietus jaka, kas procesu padarīja gandrīz sausu. Līcī tiek apbraukātas vairākas salas un uz divām no tām arī piestāju. Tur ir mīdiju un citu gliemveidīgo audzēšanas ferams. Kad ir paisums, tad redzami vien necili iesprausti koki, kas norāda, ka tur ir audzētava, bet kad ir bēgums, tad ražu ar steigu jānovāc no metāla konstrukcijām, jo pēc dažām stundām atkal sāksies paisums. Airējoties pret vēju, šļakas iet no viļņiem, pāri laivai un sitas gandrīz līdz krūtīm. Par laimi glābj ekipējums. Ir silts pat rokām. Ir slodzīte un ir baigi patīkami, kad pabrauc garām kāda motorlaiva un saceļ lielākus vilnīšus. Izkāpjot krastā līdz telts uzsliešanai vēl 5 stundas. Tās tiek pavadītas ejot un fotografējot. Vakarā sāp pleci. Lai gan soma nav pārāk smaga – kādi 12-14 km, tomēr efekts jūtams. Arī kakla sūrstēšana, klepus un galvas pulsēšana ir atgriezusies. Vājprāts, bet tik un tā liels prieks par aizvadīto dienu, noairētajiem 14 km un nostaigātajiem 20 km (esmu palicis krietni slinkāks uz Noirmoutier pārgājiena fona).
Nākamajā diena. Knapi izveļos no telts. Lai gan tumsā telts no malas izskatījās ļoti labi, tomēr gulēšanai bija nedaudz par daudz visādu mazmazītiņu cinīšu. Un šajā brīdī – padomājiet par labu matracīti!
Iemaldos Vannes vecpilsētā. Lai vai ko, bet franči māk iekopt dārzus! Nelielas uzkodas un laiks iemaldīties svētdienas dievkalpojumā. Te baznīcas un Dievticība ir augstā cieņā. Arī Guillaume ir ļoti pārliecināts katolis. Diezgan apbrīnojams jaunietis ar mēneša svētceļojumu, došanos studēt uz Brazīliju nezinot Spāņu valodu, diriģējot kori ar 4 balsīgiem skaņdarbiem, ejot pārgājienos un lasot visus iespējamos Žila Verna stāstus. Bet no ārpus viņš ir vienkāršs un kluss klasesbiedrs.
Atgriešanās sajūtas. Esmu slims un uzmetušās nelāgas herpes vīrusa aukstumpumpas. Jūtu ka īmunsistēma ir pavājinājusies, bet esmu priecīgs par piedzīvoto un gatavs rītdienas rīta skrējienam ar ķīnieti.
Lai mums visiem produktīva jaunā nedēļa! :))
Comments