Braucam piedalīties konferencē Eiropas Parlamentā.
- Nov 17, 2016
- 5 min read
ESB (Ecole Superieure du Bois) ir ļoti unikāla skola. Pirmkārt, tā ir maza uz apkārtējo skolu fona. Te mācās vien ap 200 studentiem. Otrkārt, tā ir ļti kreatīva. Reizi gadā skolā notiek ekskluzīva koka drēbju modes skate, franču studentiem ir plašas iespējas skolas darbnīcā. Ir studenti, kas izgatavo jahtas. Nejau prastas, bet tādas tīri pievilcīgas. Te studentiem cenšas mācīt praktiskas lietas. Studentiem skolas projektu ietvaros ir arī jāorganizē ekskursija uz uzņēmumiem. Par ekskursiju arī šis stāsts.
5 studenti pieteicās būt "Dream Team" (sapņu komandā), kas nozīmē, ka viņu pienākums ir noorganizēt nedēļu vienās vienīgās ekskursijās, konferencēs, pasākumos, tikšanās un kompāniju apmeklējumos. Uzreiz jāpiebilst, seno patiesību, ka kreativitāte ir ļoti augstā cieņā un var atnest lielus panākumus, bet vienlaikus ir arī lielas izmaksas un dažkārt neveiksmes. Bieži dzirdam cilvēkus sakām, ka viņi vēlas mainīt pasauli, mainīt lietu kārtību, būt unikāli... bet cik no viņiem ir gatavi piecelties no smagām neveiksmēm? Tas nav viegls ceļš skolas administrācijai, it sevišķi, ja apskatamies uz franču cilvēktiesību principiem. Skolas vadība uzņemas pilnu atbildību par mums, ja mēs esam kaut nedaudz saistīti ar skolas lietām. Tātad, viss ir reglamentēts, strikts, ko drīkst, ko nedrīkst, bet vienlaikus dod iespēju rīkoties pašiem. Pretrunas?! Daudzi sūdzas, it sevišķi franči. Neklausieties, ja kādreiz sastopies ar frančiem, kuri sūdzas. Parasti tas ir tikai sūdzēšanās pēc, tāpēc, ka kaut kas nav tā, kā viņiem gribētos. Diezgan kaitinoši.
Ceļojuma ietvaros devāmies uz Eiropas Parlamentu piedalīties kāda sanāksmē par COP21. Tas ir par klimata pārmaiņas un mežu izciršanu globālā mērogā. Iepriekšējā vakarā prezentējam viens otram sevis sagatavotos mājasdarbus par dažādām tēmām. Prezentācijas bez datoriem, bet tāfelēm, vienkārša runāšana. Pārmaiņas pēc visi klausās. Patika. Bet vai iemācījos kaut ko jaunu konferencē? Patiesībā nē. Lai vai kā to negribētos atzīt, bet šķiet, ka šī konference tāda ķeksīša pēc vien notika. Šķiet, ka viss notiek aiz skatuves un pie mikrafona notiek vien atrādīšanās. Vai patika? Sajūtas divējādas - no vienas puses ir forši atrasties tik prestižā vietā, apkārt daudz ekrāni kameras, mikrafoni, prestiža sajūta piedalīties sanāksmē, kur ir augsta līmeņa cilvēki, augsti drošības standarti, kas sagādājā ar ne mazums iekšējo joku, bet ne jau tamdēļ šī vieta eksistē. No otras puses, sajūtas ir pilnīgi pretējas - sanāksmei pietrūka vērtīgais pielikums. Nebija nekāda reāla darbība, tikai solījumi un arī tos ir grūti nosaukt par solījumiem. Iedziļinoties šajā tematā ir grūti saskatīt kaut ko pozitīvu tuvākajā nākotnē. It kā viss ir vienkārši. Visi zin, kas notiek un kas ir jāizdara, bet tai pašā laikā viss ir tik sarežģīti, jo pasaulē valda ekonomika nevis dabas līdzsvara intereses.
Daži studenti uz Briseli ieradās pa taisno no Amsterdamas. Viss jau forši, bet pirms došanās iekšā Eiropas Parlamentā domāju, ka mūsu grupas studentu līderis Alexis bija visai pārsteigts dzirdot šādu teikumu: Man somā ir zāle, kā tev šķiet, vai mūs tur pārbaudīs, vai man vajadzētu to izņemt no somas? Atbilde tika ieturēta ļoti mierīgā tonī un nepārprotamu vēstījumu - jā! Zāle tika paslēpta tuvākā apstādījumā. Dažas dienas vēlāk izrādījās, viņam bija kabatā bija vēls viens zāles kāsis, par kuru viņš bija piemirsis. Droši vien tas varētu beigties visai skarbi. Vēl dažas sanāksmes Eiropas Kancelejā par apdrautētajām koku un dzīvnieku sugu importu,eksportu un kompāniju apvienošanos politiskajiem lēmumiem.
Jāteic, franči māk panākt izmaiņas. Viņi spēj atrast kopīgu valodu, lai risinātu problēmas, spēj apvienoties grupās ar konkurentiem, lai gūtu kopēju labumu. Kaut mūsu valdošās partijas spētu apvienoties un izvirzīt vienu līderi Rīgas domes vēlēšanām! Pārkāpt aizvainojumu ir grūti, bet kas ir svarīgāks, mērķis vai pašcieņa?
Dodamies uz veikalu. Ak vai... par maz laika. Jāsteidzas jau uz vilcienu, lai dotos no Briseles atpakaļ uz Nanti. Alexim ir ~40 biļetes un iepējams mēs ar viņu, Han Lisu un Francois nokavēsim vilcienu. Tas tik būtu "jautri"! Alexis streso. Tiek informēta skolotāja, ka mēs varētu nokavēt. Alexis streso vēl vairāk. Jāpārsēžas metro. Vietas mums nezināmas. Skrienam. Iesēžamies nākamajā metro. Visi ir ļoti nemierīgi, bet es saku "chill, atslābstiet, viss ir labi, paspēsim!" Viņi nemierīgi. Skrienam. Filmēju. Briseles drošības vīri mūs aptur. Sakām, ka mums jāskrien, mums nav laika. It kā viņiem tas interesētu un tamdēļ viņi mūs palaistu! Ha! Ha! Nesaprotu kamdēļ esam apturēti. Šķiet, ka nepatīk, ka man ir fotoaparāts. Rādu, ka man nav bildes ar viņiem. Tieku palaists. Huh!!! Skrienam. Paspējam ar 10 minūšu rezervi, bet kur ir Praveen un Dens? Diskutējam, ko darām ar Dena somu. Atstāt uz perona, jo tur noteikti ir lietas, kas viņam būtu noderīgas līdz nākamajai dienai, jo tas ir pēdējais vilciens. Atstāt vai ņemt? Vēl dažas minūtes. Vēl var paspēt atskriet. Zvanam, meklējam. Bezjēdzīgi. Ko darīt? Perons tukšs. Vilciens atiet. Bāc... vilcienā visi šokā par to, ka viņi nav. Nu nekas,lieli cilvēki. Padārga viņiem būs šī kavēšana un varbūt laba mācība turpmāk būt laikā... Braucam, ko tur vairs, apturēt vilcienu tamdēļ, ka nav pāris pasažieru ir būtu diezgan bezjēdzīgi. Iebraucam Lilē un sākas nākamie piedzīvojumi. Dens un Praveen pēdējās 5 minūtēs ieleca vilciena priekšgalā.
Ejam pastaigāties. Mums ir stunda laika līdz nākamajam uz Nanti. Dodamies ārā. Paskatos pa labi, tur drošības dienests ar suni. Paskatos pa kreisi, tur Dens aizdomīgi dodas mazliet citā virzienā prom no grupas. Dodas tur, kur nav izeja. Pēc pāris minūtēm pieeju klāt un jautāju, vai viņš redzēja suni. Saņemu atbildi: "Jā. Man bija vienalga kurp iet, bet ka tik pretējā virzienā, kur nav tas suns!" Dena somā ir pie Eiropas Parlamenta paslēptā zāle. Sasmejos. Riktīgi sasmejos. Skats tiešām smieklīgs. Kas man Briselē patika? Man patika, ka pāris dienas atpakaļ bija iespējams sakontaktēties ar Clair (Klēru) un Briselē satikties. Ieturējām vakariņas mūsu apartamentos, kas atradās lielveikalā. Apartamenti ir visai glauni un ārā pa logu vērojama Opera. Vakariņas bija pagatavojis Francuā un Gijoms un Alexis. Alexis salauza salauztu galdu, vīna glāzes, dažus traukus un sasmērēja drēbes. Klēra ir īpatnēja beļģu meitene. Viņa daudz mācās. Viņa septembrī ir pārvākusies uz Briseli un uzsākusi tur studijas. Pat pēc 2 mēnešiem viņa neko daudz par pilsētu nezin, nav staigājusi apkārt. Viņa ir tikai mācījusies, mācījusies un mācījusies. Kā pati atzīst "ko gan citu es varēju gaidīt, iestājoties Beļģijas labākajā augstskolā". Wāāāuč! Bija strikts priekšlikums plkst 23:00 doties gulēt, bet visi, pilnīgi visi izklaidējās vietējos bāros! Neizturu šo atmosfēru. Ar Guilllaume (Gijomu) un Klēru dodamies apskatīt Briseli. Ārā līst, bet pavadītais laiks staigājot ir lielisks. Ceru uz drīzu atkalsatikšanos. Daudzām meitenēm vajadzētu no Klēras ņemt piemēru, kā būt sievišķīgai vienkāršībā. Meitenes dažkārt ir tik vulgāras, ka pat viņu supermodeļu izskats nespēj to kompensēt. Arī Gijoms ir lielisks jaunietis, ar kuru var saturīgi pavadīt laiku vienkārši staigājot un runājot. Ikdienā viņš ir ļoti kluss, pārāk daudz muļķības, kā Praveen, nerunā. Sarunas ir interesantas, atklātas,pamācošas un pārdomu raisošas. Varbūt ne visu Dream Team izdarīja kā nākas, drīzāk gluži pretēji. Daudz, kas tika salaists dēlī, bet tas nozīmē, ka tā būs ļoti laba mācība skolai par to, kā koriģēt studentus darbam. Jau tika paredzēts, ka tas būs sarežģīti, jo grupā no apm 28 studentiem, tikai apm. 7 ir franču studenti. Esam procesā, lai uzrakstītu, kāpēc neizdevās plānotās tikšanās, kāpēc visas ieceres netika apstiprinātas un kā skolas vadībai vajadzētu iesaistīties, lai nokontrolētu patstāvīgi plānotu ekskursiju. Alexis ir mūsu Biznesa nedēļas dievs, jo izdarījis melno darbu teju visu vietā un dzirdējis tik daudz pārmetumus, kā neviens. Izteikts līderis. Kaut katrs mēs tāds kļūtu!
Brauciens vilcienā īpatnējs. Sarunas ar kādu random meiteni vilcienā. Kursa biedri staigā garām, miedz ar aci un vēlāk jautā, vai dabūju viņas nr.? Jūtos mazliet šokā. Bija interesanti parunāties, bet mūsu intereses ir visai dažādas. Vai tiešām nepazīstamas meitenes ir tikai gaļas gabals? Brrrr!
Laba pieredze un laba kopābūšana.
Comments