Balle. Ak vai...
- Dec 5, 2016
- 2 min read
Kāpēc ‘’ak vai’’? Tāpēc, ka tā ir bijusi pamatīga noņemšanās. Pirms balles notiek arī izlaidums. Loģiski, ka tas ir skolas centrālais pasākums, kuram jābūt salīdzinoši grandiozam. Visa skola tiek pārveidota. Visur tiek ieklāti tepiķi, finieri un vēlreiz pa virsu tepiķi, lai nesabojātu koka grīdu.Manā kursā mācās kāds uzņēmīgs čalis no Latvijas. Viņš ir izteikts līderis, tāpēc droši uzņēmās atbildību par vienu no 3 telpām, kura paredzēta dekorēšanai. Plānā ir uztaisīt leti, bāru, noformēt sienu, galdus, dabūt gaismas, piepūst 500 balonus un sarunāt grupu. Šķiet, ka nekas sarežģīts... šķiet!
Mēs esam internacionālie studenti, kas nezina franču valodu. Lai gan materiāli mums ir iedoti un skolai ir sava darbnīca, tomēr darbamašīnām skarties klāt nevaram. Skolai ir pārāk liela atbildība, ka mēs ar smilšpapīru varētu sev nagus pārāk īsus novīlēt. Un ak vai, ja mums nav apavi ar cieto purngalu nedrīkstam būt pat darbnīcā. Arī instrumentu mums nav. Prieks, kur tu rodies?! Viss izvēršas krietni lēnāk, nekā tam būtu jābūt. Esam pilnīgi atkarīgi no visiem citiem, bet galā tiekam. Esmu Ārim labā roka. Palīdzu un iesaku, cik vien varu, bet jāpateicas arī Agnes, Sameer, Dan, Danai, Tessly, Delphi, Henri, Quentin, Alexi, Francois un visiem citiem :) Sakritību rezultātā, viss ir bijis lieliski. Esam palīdzējuši citiem, cik nu varam, izveidojuši labu karmu, varbūt tā šoreiz laipni mums palīdzēja.
Komunikācija ar skolas vadību dažkārt ir briesmīga, franču likumi ir neadekvāti un vairākkārt notiek plānu maiņa, rezultātā, siena paliek neizdekorēta. Visvairāk žēl to cilvēku darbu, kas tika ieguldīts, lai salocītu vairākus simtus papīra lapu vēdekļiem, jo 2 dienas pirms balles saņēmām oficiāli ziņu, ka tos, izmantot ugunsdrošības dēļ, nedrīkstēs. Atvainojamies čaklajām rokām. Bet interesanti, cik franču pašpārvaldes studenti pamatīgi raujas, lai šis pasākums notiktu. Kā nekā ieradās ap 1100 apmeklētāji, bet šajā skolā mācās vien 200-300 studenti.
Skola tiek dekorēta 1920. gadu stilā, un rezultāts ir iespaidīgs. Nācās kavēt stundas, palikt skolā līdz 9 un 10 vakarā, bet bija tā vērts. Droši vien, ja man būtu vienam jāuzņemas vadība, šaubos vai piekristu. Ja ir vismaz 1 domubiedrs, ar ko kopā neatlaidīgi darboties, tad ir liels gandarījums arī paša darba procesā, nevis tikai rezultātā.
Uz balli cilvēki ierodas izsmalcinātās vakarkleitās, uzvalkos. Visi zolīdi. Balle izvēršas 5 stundu garumā. Pa skolu ganās 26 būdīgi apsargi un viss tiek visai stingri uzraudzīts, lai neviens nesmēķētu, neko nededzinātu un acīmredzami nelauztu. Tomēr, kas par miskasti paliek pēc balles... vai vai vai...
Nav, ko tur gaidīt nākamo dienu - plkst. 3 naktī sākam darboties, lai demontētu bāru un savāktu telpu. Taisījām un plānojām mēnesi, bet nojaucām 3 stundās. Forši. Bija jautri! Puišiem un meitenēm no pašpārvaldes vēl trakāk – viņi ņēmās, kamēr krita. Un kur te ir kādi darba likumi, kas rūpējas par studentu veselību? Es gulēju no plkst 8 rītā līdz plkst 4 dienā. Viņiem pirmdien ir lekcijas un viņi lekcijās nebūs – viņi gulēs.
Ko no tā visa var mācīties? Patiesībā, ļoti daudz – kā skatās uz svešiniekiem, kā iemantot draudzību, kā priecāties par darbu, kā nečīkstēt par to, ka jādara kaut ko, kas nebūtu jādara, kā lūgt palīdzību, kā ar darba palīdzību būt nedaudz vairāk cienītam, kā iemantot jaunus paziņas, kā uzdrošināties ko līdzīgu arī nākotnē un redzēt, cik neatlaidīgi strādā citi.
Būt ārzemniekam valstī, kurā nezini valodu ir grūti un tai pašā laikā nozīmīgi interesanti!
Comments